LV EN LT RU DE

Tūrisma objekti

Skatīt kartē | Izdrukāt karti | POI fails
Kultūrvēsturiskie objekti
Salienas pagasts, Daugavpils nov., LV-5469
Tel. +371 65475248
Salienas draudze ir viena no vecākajām pareizticīgo draudzēm Ilūkstes apkārtnē. Pirmā koka baznīca Salienas muižas zemē tika uzbūvēta 1760. gadā. Laikam ritot, tās koka konstrukcijas kļuva nedrošas, tāpēc 1859. gadā, saskaņā ar eparhijas rīkojumu, baznīcu slēdza un tā tika izjaukta. Tajā pašā gadā, pateicoties Salienas muižas īpašnieka Nīmana piešķirtajiem līdzekļiem, pie Tartakas kapiem tika uzbūvēta un iesvētīta jauna koka baznīca, kura ieguva sv. Nikolaja brīnumdarītāja nosaukumu. Tā nebija plaša (tikai 18 m x 8 m), un arējā izskata ziņā esot atstājusi nomācošu iespaidu. 1889. gadā, Rīgas arhibīskaps Arsenijs, izveidojoties arhibīskapijai, personīgi pārliecinājās par jaunas baznīcas celtniecības nepieciešamību Salienā un draudzes locekļiem apsolīja sameklēt līdzekļus šim mērķim. 1890. gada maijā tika uzsāktas sarunas par zemes gabala iepirkšanu jaunās baznīcas, skolas un saimniecības ēku celtniecības vajadzībām. Vietējie muižnieki – fon Nīmani – piekrita ziedot šiem mērķiem 5 ha lielu gruntsgabalu. Naudas līdzekļi celtniecībai, pateicoties Rīgas arhibīskapa Arsenija pūlēm, tika saņemti no St.Pēterburgas lieltirgotāja A.I.Gruzdeva. Jaunās baznīcas celtniecība (23,63 m x 10,64 m x 7 m) tika pabeigta 1894. gadā un izmaksāja 6000 rubļu. 1895. gada 27. augustā baznīcu svinīgi iesvētīja un tā ieguvu sv. Jāņa Kristītāja nosaukumu. Salienas baznīca uzcelta no šķeltiem laukakmeņiem ar ķieģeļu oderējumu iekšpusē, ikonostass ir vienstāvu, mākslinieciski augstvērtīgs. Salienas draudzes locekļu svētībai, baznīcas iesvētīšanas dienā Rīgas arhibīskaps Arsenijs atsūtīja svētbildi “Jēzus Krusta uzstādīšana”, bet St.Pēterburgas lieltirgotājs A.I.Gruzdevs ziedoja 650 rubļu baznīcas priekšmetu iegādei un baznīcas iekārtošanai. Vecā koka baznīca 1921. gadā tika pārcelta uz baznīcai piederošās zemes un tika pārbūvēta par skolu. Plebānijas vajadzībām 1898. gada martā arhibīskapija no muižnieka Henriha Nīmana par 4450 rubļiem iegādājas divas koka ēkas ar saimniecības piebūvēm, līdz to baznīcai piederošā zemes gabala platība pieauga līdz 8,57 ha. 1898. gadā Salienas draudzē bija 1110 cilvēki, 1914 gadā – 744; 1938. gadā – 643.
Kultūrvēsturiskie objekti
Salnava, Salnavas pagasts, Kārsavas nov., LV 5740
Mob. tel. 371 29327265
Teikām apvītā baznīca celta 1770. gadā, atrodas valsts aizsardzībā. Baznīca sākotnēji būvēta kā Salnavas muižkunga kapella, kas pēc tam kļuva par Kārsavas draudzes filiālbaznīcu. 1989. gadā baznīca atjaunota un reģistrēta kā Salnavas draudzes baznīca.
Kultūrvēsturiskie objekti
Sarkaņi, Lendžu pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4625
Tel. +371 64644726 (pašvaldība). Mob. tel. +371 29454640
Sarkaņu Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca uzcelta 1860. gadā. Tā ir ļoti vienkāršas četrstūrainas formas laukakmeņu celtne ar nelielu kvadrātveida tornīti virs jumta pie ieejas. Baznīcas altārī novietota no vecās baznīcas pārmantotā svētbilde, darināta 15.,16. gs. – Dievmāte Brīnumdarītāja sudraba tērpā, kurai piemīt dziedinošs spēks. Sarkaņi uzskatāmi par vienu no vecākajām svētvietām Latgalē un arī šobrīd ir svētceļojumu mērķis.
Kultūrvēsturiskie objekti
Vienības iela 13, Daugavpils
Tel. +371 65422818 (Daugavpils TIC). Mob. tel. +371 26444810
Kultūrvēsturiskie objekti
Zilupe, Zilupes nov., LV 5751
Mob. tel. 371 28656530 (gide-Ilga Ivanova)
19. gs. celta kapliča vecos kapos, ar interesantu interjeru, atrodas valsts aizsardzībā. Gida pavadībā ekskursija pa Zilupi un tās apkārtni.
Kultūrvēsturiskie objekti
Sīķele, Vecsalienas pagasts, Daugavpils nov.
Atrodas Vecsalienas pagastā priežu meža vidū netālu no Daugavas kreisā krasta. Jau ļoti sirmā senatnē te bijusi koka baznīciņa, ko kāds latviešu dzimtcilvēks ar plostu atvedis no Krievzemes. Baznīca vairākkārt degusi, bet arvien atjaunota. Sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu. Celta 1819. gadā. Līdzās banzīcai atrodas Muravku vecie luterāņu kapi ar seniem pieminekļiem.
Kultūrvēsturiskie objekti
Silene, Skrudalienas pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 26310831
Tagadējā Silenes Romas katoļu koka baznīcas ēka tika uzbūvēta 1913.g., prāvesta Miķeļa Skorupska laika netālu no agrākās, 19. gs. celtās, bet nodegušās kapelas. Silenes baznīca ir viena no lielākajām koka baznīcām Rīgas Metropolijā un vislielākā Jelgavas diacēzē. Tai ir krustveida plānojums ar vienu lielu un vairākiem mazākiem tornīšiem. Silenē (Barovkā) bija veca koka kapela, celta 19.gs. Teļšu diacēzes kalendārā 1911.g. tā minēta kā Elernas filiāle, kur dzīvoja priesteris Pēteris Purovskis. Šī kapela nodega. Pēc atlikušā akmeņu pamata var redzēt, ka tā bija 14 x 6 m liela. Tagad uz šiem pamatiem uzcelta neliela būdiņa un atrodas no baznīcas apm. 50 m. Kapela bija veltīta sv. Jāņa Kristītāja godam. Tagadējo Silenes koka baznīcu cēla priesteris Miķelis Skorupskis. Viņš strādāja Elernē par vikāru. Silenē viņš iegādāja zemi, ko deva Lapinskim. Lapinskis arī citādi palīdzēja baznīcai. Pēc nāves ir apbedīts draudzes kapos un uz pieminekļa ierakstā uzsvērts, ka bija baznīcas labdaris. Priesteris M.Skorupskis no Elernes par saviem līdzekļiem 1913.g. uzcēla Silenes koka baznīcu. Celšanas gads ir iekalts pamatu akmenī pie presbiterija. Silenes baznīca ir viena no lielākajam koka baznīcām Rīgas Metropolijā – tās garums ir 24 m, platums 14 m un augstums 12 m. No ārpuses tā ir apšūta ar dēļiem un krāsota. Jumts segts ar cinkotu skārdu. Virs tā ir viens tornis un vairāki mazi tornīši. Baznīca celta krusta veidā, ļoti īpatnēji un skaisti. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Ir daudz logu un pēc izmēriem lieli. Baznīca ir triju navu celtne. Koka grīda un lēzeni segti koka griesti. Vidējā navā augsti pacelti, bet sānu navās zemāki griesti. Sienas satur saišķu sijas (četras), ar īpatnējiem kokgriezumiem. Griesti balstās uz četriem koka pīlāriem, kas apšūti ar dēļiem. Arī baznīcas sienas apšūtas ar dēļiem, bet nav krāsotas. Baznīcā trīs altāri. Lielais altāris ir ozolkoka ar mākslinieka Bitkova gleznu. Sānu altārī kreisā pusē tā paša mākslinieka sv. Jāzepa glezna, bet labajā pusē mākslinieka Glaudāna Jēzus Sirds glezna. Visus trīs altārus gatavoja prāv. M.Kļaviņa laikā. Baznīcu no presbiterija nodala koka dievgalds. Ir divas sakristejas: kreisajā pusē ģērbkambaris, bet labajā pusē noliktava dažādiem baznīcas piederumiem. Kora telpas balsta koka pīlāri. Ir tikai harmonijs. Abās pusēs virs koriem divas istabas procesijas dalībniekiem. Apakšā pie ieejas abās pusēs tumšas telpas Ziemassvētku Betlēmei un lielās nedēļas dievkalpojumiem. Draudzē divas kapsētas.
Kultūrvēsturiskie objekti
Skaistas pagasts, Skaista, Krāslavas novads
Mob. tel. +371 26805779
Skaistas pirmā katoļu baznīca tika uzcelta 1778.-1788.gadā. Pirmā pasaules kara laikā baznīca nodega. 1920.-1921.gadā uzcēla tagadējo koka baznīcu. Iepriekš pieteikties!
Kultūrvēsturiskie objekti
Rekova, Šķilbēnu pagasts, Viļakas nov., LV-4587
Tel. + 371 64521243
Rekovā atrodas divas baznīcas - vecā un jaunā. Vecais dievnams - baznīcas vajadzībām pielāgota kādreizējā klēts. Jaunā Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca iesvētīta 2009. gadā. Tās ēka jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bija uzsākta būvēt kā Dievnams. Laikiem mainoties ēkas izmantošanu pielāgoja ikdienas vajadzībām un tā, pagājuša gadsima 90. gados šajā vietā bija mehāniskās darbnīcas.
Kultūrvēsturiskie objekti
Šķilbēni, Šķilbēnu pagasts, Viļakas nov., LV-4587
Tel. +371 645 46277
Celta 19. gs. beigās. Saglabājusies kungu māja, muižas parks
Kultūrvēsturiskie objekti
Skrudaliena, Skrudalienas pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65439430
Atrodas Skrudalienas pagastā, aptuveni 17 km no Daugavpils. Celta 1800. gadā kā Červonkas Sv. Nikolaja baznīcas filiāle muižnieka Felkerzāma zemes īpašumā. 1811. gadā tā kļuva par draudzes baznīcu. Ceļot Skrudalienas baznīcu, muižnieks Folkerzāms apņēmās remontēt kā pašu baznīcu, tā arī tai piederošās ēkas. Tomēr viņa pēcteči atteicās no šī pienākuma un ar laiku baznīca nonāca kļuva tik sliktā stāvoklī, ka tajā vairs nevarēja noturēt dievkalpojumus. Tā kā draudze bez baznīcas palikt nevarēja, 1862. gadā tika uzcelts jauns lūgšanu nams. 1872. gadā to šis lūgšanu nams tika pārvērsts par draudzes baznīcu, uzceļot tam zvanu torni, jaunu kupolu un uzklājot visai ēkai dzelzs skārda jumtu. Baznīcas kapitālais remonts tika veikts 1926. un 1937. gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Slutišķi, Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471321
Slutišķu sādžas malā redzama piemiņas zīme, kas apliecina, te ka atradusies Slutišķu viduslaiku kapsēta (15.-17.gs.). Arheoloģisko izrakumu laikā te atrastas 175 apbedījumu vietas.
Kultūrvēsturiskie objekti
Sprukti, Naujenes pagasts, Daugavpils nov.
Tel. +371 65471321
Spruktu Sv. Antona Romas katoļu draudzes baznīcu uzbūvēja no cementa ķieģeļiem par draudzes un arhibīskapa līdzekļiem 1933. – 1938.g. Prāvests V.Kozlovskis, kas jaunībā bija Daugavpils būvtehniķis, pats izstrādāja ceļamās baznīcas būvplānu un pats vadīja baznīcas celšanas darbus. Spruktos bijusi sava koka kapela. Vienos dokumentos teikts, ka tā celta 1820. g., bet citos, ka 1785. gadā. Kapela bija novecojusi jau 1866. gadā. Tagadējo Spruktu draudzi nodibināja 1933. gadā no Izvaltas un Jezupovas draudzēm, kopā 12 sādžas apm. 1500 locek|iem. 1933. gada 3. jūlijā Vaclavs Kozlovskis iecelts par Spruktu jaunās draudzes prāvestu. Viņš apmetās uz dzīvi privātās mājās. Prāvests V. Kozlovskis, kas jaunībā bija Daugavpils būvtehniķis, pats izstrādāja ceļamās baznīcas būvplānu un pats vadīja baznīcas celšanas darbus. Draudze saveda pamatiem akmeņus un granti. 1933. g. 10. septembrī Krāslavas dekāns J. Kiselis iesvētīja jaunās baznīcas pamatus. Tajā pašā gadā uzcēla dzīvojamo māju un tajā ierīkoja pagaidu kapelu. Baznīcas celšanai līdzekļus deva draudze un arhibīskaps, jūnijā baznīcu Spruktos iesvētīja dekāns J. Kiselis. Baznīca bija jau uzcelta, izņemot torņus, kas vēl bija jāceļ. Pēc iesvētīšanas dievkalpojumi notika baznīcā. Prāvestu V. Kozlovski pārcēla par vikāru uz Varakļāniem. 1935. g. 8. augustā Spruktos iebrauca prāvests V. Litaunieks. Viņš uzcēla Spruktu baznīcai torņus. 1938. gadā par Spruktu draudzes prāvestu iecēla Staņislavu Kokinu, kas pabeidza baznīcas celšanu. Baznīca ir 28 m gara, 16 m plata, 12 m augsta ar diviem torņiem. Tā celta no lieliem cementa ķieģeļiem. Baznīca ir trīsjomu celtne. Grīda no cementa, bet griesti koka, apmesti un velvē veidoti. Baznīcas ārpuse nav apmesta, bet iekšpuse izmesta un krāsota. Presbiterija abās pusēs nelielas sakristejas. Baznīca veltīta sv. Antona godam. Lielajā altārī ir sv. Anto­na glezna, kas atvesta no Izvaltas baznīcas. Sānu altārī ir niša ar lielu Jaunavas Marijas statuju, arī atvestu no Izvaltas. Trešajā altārī ir Jēzus Sirds glezna, ko veidojusi māksliniece Žilvinska.
Kultūrvēsturiskie objekti
Stiglova, Mērdzenes pag., Kārsavas nov., LV 5726
Mob. tel. 371 29327265
Pamatus baznīcai lika jezuīti 1706. gadā. 1769. gadā baznīca pārvesta no Mērdzenes (Mihalovas) uz Stiglovu. Tā ir koka celtne ar diviem torņiem, trim altāriem. Interjers veidots no gipša, senlaicīgu franču litogrāfiju veidā. Baznīcai blakus atrodas divas koka kapellas ar zvanu torņiem, teritoriju apjož akmens mūris. 23. aprīlis ir draudzes galvenie svētki par godu Sv. Jurim.
Kultūrvēsturiskie objekti
Stoļerova, Stoļerovas pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4642
Stoļerovas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca. 1999. gadā prāvesta Butāna vadībā nodegušās baznīcas vietā tika uzbūvēta jauna mūra baznīca, kas ir nedaudz lielāka par nodegušo un kas ir jaunākā (atjaunotā) baznīca Rēzeknes novadā. No 4 km attālās Rozenmuižas kapelas uz baznīcu pārvesta Čestahovas Dievmātes glezna.
Kultūrvēsturiskie objekti
Vecstrūžāni, Gaigalavas pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4618
Tel. +371 64644537 (pašvaldība)
Strūžānu Vissvētās Trīsvienības draudzes katoļu baznīca atjaunota un iesvētīta 1958. gadā. Tā kā padomju varas gados neļāva būvēt torņus, ēka atšķiras no pārējām baznīcām ar beztorņu arhitektūru.
Kultūrvēsturiskie objekti
Subate, Ilūkstes nov., LV-5471
Tel. +371 65463357. Mob. tel. +371 28604244
Baznīcu iesvē­tīja 1831. gadā Sv. Miķeļa Ercenģeļa godam. Celta tā no laukakmeņiem, bez torņiem, senbazilikas stilā, 30 x 16 x 9 m liela. Baznīcai trīs ārējās durvis un 14 logi. Apkārt baznīcai pagalms ar mūra žogu. Vienā laikā ar baznīcu, tās priekšā ir uzbūvēts no lauk­akmeņiem zvanu tornis ar vārtiem. Tornī viens bronzas zvans. Netālu no zvanu torņa īpatnējs koka krusts no 1889. gada. Žogam betona jumts. Baznīcai cinkota skārda jumts, kas segts 1976. gadā.
Kultūrvēsturiskie objekti
Subate, Subate, Ilūkstes nov., LV-5471
Tel. +371 65463357. Mob. tel. +371 28604244
Subates luterāņu baznīcai, kas celta 1685. gadā, Latvijas mākslas vēsturē piemīt īpaša vieta. Pirmkārt, tās arhitektūra pilnīgi atšķiras no tradicionālā priekšstata par Latvijas lauku baznīcu. Otrkārt, Subates vārds tiek lietots, lai apzinātu kokgriezēju un koktēlnieku grupu, kura 17 .gs. beigās darinājusi iekārtas virknei baznīcu Latvijā un Lietuvā. Subates baznīcas iekārta, iespējams, bijusi lielākais šīs darbnīcas darinājums, ko tikai nedaudz skāruši pārveidojumi. Zem bagātīgā dekoru klāsta viegli uztverama baznīcas iekārtas konstruktīvā uzbūve, ko papildina liels daudzums skulptūru un sižetisku ciļņu.
Kultūrvēsturiskie objekti
Subate, Subate, Ilūkstes nov.
Tel. +371 65463357. Mob. tel. +371 28604244
Subates pilsētas vēsturiskais centrs ir ierindots valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu kategorijā. Ievērojamākie objekti: Subates tirgus laukuma Z puses apbūve, Brīvības ielas pāra numuru puses apbūve, Brīvības iela 100 m DR virzienā no 28. nama, aleja DA virzienā līdz ezeram, līnija A virzienā pāri ezeram līdz Baznīcas ielas 41. namam, Baznīcas ielas nepāra numuru puses apbūve, Ilūkstes ielas pāra numuru puses apbūve, aleja no Ilūkstes ielas 10. nama līdz Pētera ielas 1. namam, līnija ZA virzienā līdz bij. ebreju kapsētas A stūrim, kapsētas A un Z robeža, līnija ZR virzienā pāri ezeram līdz Upes ielas 24. namam, līnija R virzienā līdz Ziemeļu ielas 4. namam, Ziemeļu ielas pāra numuru puses apbūve, Domes ielas nepāra numuru puses apbūve no 49. nama līdz Tirgus laukumam. Sīkāka informācija: www.visitdaugavpils.lv
Kultūrvēsturiskie objekti
Subate, Ilūkstes nov.
Tel. +371 65463357. Mob. tel. +371 28604244
Jelgavas ielas galā ir vecie ebreju kapi (18.-20.gs.) ar seniem rakstiem uz kapu pieminekļiem. Daudzi no tiem praktiski vairs nav izlasāmi.
« 1 … 9 10 11 12 13 14 »