•
•
Kārtot pēc nosaukuma | Izvērsta meklēšana |

Dzelzceļa ielā 17, Līvāni, Līvānu nov., LV 5316
Tel. +371 65341134
Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils un 1929. gada rudenī tika ielikts pirmais pamatakmens. Būvdarbi bija pabeigti 1932. gada maijā un kopumā baznīcas celtniecība izmaksāja 26 000 latu

Parka ielā 9,, Līvāni, Līvānu nov., LV 5316
Tel. +371 65343872. Mob. tel. +371 26888809; +371 29398198

Ludvigova, Pilskalnes pagasts, Augšdaugavas nov., LV-5439
Tel. +371 65440826. Mob. tel. +371 26555275
Ludvigovas kapu kapliča (1824) veidota no laukakmeņiem. Ir 9 m x 5 m x 3 m liela. No ārpuses apmesta ar kaļķu javu, kurā liktas akmeņu šķembas. Jumts apjumts ar lubiņām. Virs jumta no diviem baļķiem paceļas mazs tornītis ar zvanu. Durvis no gala, ar nelielu logu virs tām. Vēl viens logs ir kreisajos sānos. Grīda un griesti veidoti no koka. Kapličā atrodas viens koka altāris ar trīs litogrāfiskām svētbildēm.

Malta, Maltas pag.,, Rēzeknes nov., LV - 4630
Tel. +371 64634377 (pašvaldība)
Ir vietējās nozīmes arhitektūrās piemineklis. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā. To cēlis būvuzņēmējs A. Gruncevičs.

Rozentova, Maltas pag.,, Rēzeknes nov., LV -4630
Tel. +371 64634377 (pašvaldība)
Koka guļbūve ar sapārotiem logu rāmjiem un sīpolveida kupolu, fasādēs - stilizēts saules motīvs.

Maskovska, Višķu pagasts, Augšdaugavas nov.
Mob. tel. +371 29897413
Celta un iesvētīta 1879. gadā. Baznīcas altāris ir vienkāršs, bez rotājumiem. Īpaši izteiksmīgi ir t.s. Novgorodas stilā veidotie baznīcas vārti un vairākas ikonas, kas ir veidotas senā tehnikā: Novgorodas, Maskavas u.c. stilos.


Nikolaja iela 9, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils
Mob. tel. +371 28872898

Vasariški, Medumu pagasts, Augšdaugavas nov., LV-5460
Mob. tel. +371 29683961
Medumu apkārtnes katoļticīgie gāja uz Smelinu. Tur bija veca koka baznīca, pārbūvēta 1854. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara šī baznīca palika Lietuvā. Pēc robežas slēgšanas baznīcas apmeklētājiem katrreiz bija jākārto caurlaides formalitātes. Tas sagādāja lielas neērtības. Tāpēc Grīvā dzīvojošie prāvesti jau no 1922. gada sāka braukt uz Medumu noturēt dievkalpojumus. Tie notika katoļticīgā saimnieka Jāzepa Gabrāna māja, kura bija liela un atradās 2 km no Medumu centra. 1928. g. Medumu draudzē bija apm. 1000 locekļu un tā skaitījās kā Grīvas filiāle. 1931. gadā Medumu baznīcas vajadzībām piešķīra 16 ha zemes. To no valsts fondiem iemērīja mērnieks Mikelāns neapdzīvotā vietā, krūmiem noaugušā uzkalnē. Bija dota arī otra izvēle, tuvāk Medumu centram, tur, kur tagad atrodas vecticībnieku lūgšanu nams. Tā ka draudzes priekšniekam Azarevičam bija par 2 km tuvāk uzkalns neka Medumu centrs, viņš izvēlējās vietu baznīcai krūmiem apaugušā uzkalnā. Tam piekrita arī Grīvas prāvests J. Plonis, kas pārzināja Medumu baznīcas lietas. Pēc zemes piešķiršanas prāvests J. Plonis uzsāka baznīcas celšanu. Plānu izstrādāja arhitekts Pavlovs. Draudzes locekļi jau no 1932. gada vāca līdzekļus baznīcas celšanai: rīkoja loterijas, “laimes akas”, sarīkojumus u.c.. No citām draudzēm medumiešiem nekāda palīdzība neienāca. Ar bīskapa J. Rancāna atļauju Medumu baznīcai pamatakmeni iesvētīja dek. J. Plonis 1933. g. 24. jūnijā, sv. Jāņa Kristītājā dienā. Svinībās piedalījās loti daudz cilvēku. Baznīcu cēla no betona ķieģeļiem. Darbs virzījās sekmīgi un jau 1935. g. 10. jūnijā baznīcai uzlika pagaidu jumtu, ielika logus, durvis un sāka noturēt pirmos dievkalpojumus. 1936. gadā Meduma draudzei nozīmēja pastāvīgu prāvestu J. Kazenas (dzim. 1869. g., ordinēts 1895. g.). Plebanijas vēl nebija, tāpēc prāvests dzīvoja privātās mājās, netālu no baznīcas. Tad uzsāka celt māla kleķa kūti, kurai uzlika cinkota skārda jumtu. 1937. g. septembrī uzsāka celt lielu divu stāvu plebāniju. Šajā gadā baznīcā nobeidza koka apdares darbus un uzlika cinkota skārda jumtu.
1939.g. 2.jūlijā Liepājas bīskaps A.Urbšs Medumu baznīcā veica kanonisko vizitāciju. Viņu pavadīja vairāki garīdznieki un LU Romas katoļu teoloģijas fakultātes studenti. Arī pēc bīskapa vizitācijas baznīcā turpinājās būvdarbi, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, tie palika nenobeigti.
Baznīca ir 15 x 10 x 7 m liela, ar 3 x 10 m lielu lieveni priekšā, kuru balsta 4 betona pīlāri. Baznīca bez presbiterija un kora telpām ir 100 m2. Nepabeigtajam tornim uzlikts lēzens četrslīpais skārda jumts. Pēc plāna tornim bija jānoslēdzas ar augstu smaili. Baznīca ir vienas navas celtne, ar trijiem altāriem. Lielais altāris mūra, virs kura paceļas liela sv. Jāņa Kristītāja glezna ozolkoka rāmī. Šis svētais ir arī Meduma baznīcas patrons. Presbiterija abās pusēs nelielas sakristejas. Sānos pa labi Kristus Karaļa altāris ar lielu bareljefa figūru. Kreisajā pusē Jaunavas Marijas Lurdas altāris. Baznīcas grīda un griesti no koka. Griesti apmesti. Ir kora telpas ar “Bokuma” firmas harmoniju. No ārpuses baznīca apmesta 1969. g. Ieejas durvis no gala trīs un vienas no sakristejas. 1975. g. baznīcā ierīkoja centrālapkuri. Pārtrauktie būvdarbi Medumu baznīcā netika atsākti līdz 1954. gadam, tā bija loti neizskatīga un valdīja liela nabadzība. Kad 1954. g. reliģisko lietu pilnvarotais Resbergs apmeklēja Medumu baznīcu, viņš sašutumā izteica izbrīnu: “Kas te ir, baznīca vai lopu kūts?” Pēc tam prāv. J. Gavračs apmeta iekšpusi un sāka izdaiļot baznīcu. Prāv. L. Lapkovskis no 1957. gada turpināja iesākto darbu un nobeidza baznīcas iekārtošanu un izveidošanu. Baznīcā ir sv. Modesta relikvijas, bīskapa A. Urbša aprobētas 1938. gadā. Blakus baznīcai kapsēta. To iesvētīja ar bīskapa Rancāna atļauju dekāns J. Plonis 1933. gadā.

Eglaine (Vecie Lašu kapi), Eglaines pagasts, Augšdaugavas nov.
Mob. tel. +371 20028330
Lašu vecajos luterāņu kapos atrodas Raiņa apdziedātās Mēnesmeitiņas (Idas Apsānes) ģimenes kapi. Tie ir trīs viens otram blakus stāvoši metāla krusti uz granīta pamatnēm ar ciļņu tekstu uz katra. Uz I. Apsānes kapa pieminekļa rakstīts:
"Ida Marie Apsahn dzim. 23 März 1867 mir. 10 April 1887"
Granīta pamatnē ievietots I. Apsānes portrets porcelāna ovālā.
20. gs. 70.-ajos gados kapos notikuši lieli postījumi. Tad cietis arī I. Apsānes kaps. Ar Latvijas Kultūras fonda Eglaines kopas vadītājas O. Spūles gādību tas, kā arī citas sapostītās kapu vietas, sakoptas, vietās uzlikti nolauztie kapu krusti. O. Spūles vadībā par Elīzes Stenderes ziedoto naudu uzlikti jauni kapu vārti.

Nagļi, Nagļu pag., Rēzeknes nov., LV - 4631
Tel. +371 646 62413. Mob. tel. +371 26572230
Akmens mūra baznīca celta 1862.gadā. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis.

Piedrujas pagasts, Piedruja, Krāslavas nov.
Tel. +371 656 29632
Piedrujas pirmā baznīca bijusi koka ēka, celta 1632.gadā. To cēlis Lietuvas valsts kanclers kņazs Leons Sapieha. Šī baznīca nodega, bet 1759.gadā tika uzcelta tagadējā mūra baznīca. Piedrujas katoļu baznīcā ir iluzorais altāris.
Iepriekš pieteikties!

Piedrujas pagasts, Piedruja, Krāslavas nov.
Tel. +371 26783660
Starp nedaudzajām Krāslavas novada pareizticīgo baznīcām tikai viena - Piedrujas pareizticīgo baznīca - var lepoties ar sešiem kupoliem. Tā ir viena no skaistākajām un arhitektoniski visinteresantākajām baznīcām Krāslavas novadā. Būvēta 1885.gadā, kad vecā koka baznīciņa vairs nespēja apkalpot visus pareizticīgos.
Iepriekš pieteikties!

Līdzās bijušajam Subates robežpunktam, Augšdaugavas nov.
Tel. +371 65463357. Mob. tel. +371 28604244
Piemiņas akmenī iekalta Latvijas kontūra un uzraksts "Šeit ir Latvija". to darinājuši tēlnieki I.Lukažs un H.Sprincis.

Atrodas starp Liepu un A.Paulāna ielu Preiļos, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301

Kalupe, Kalupes pagasts, Augšdaugavas nov.
Tel. +371 65447831
Atklāts 2006. gadā. Piemiņas vietas akmeņi atrasti Medupes laukos 18 km no Kalupes. Savukārt arhitekte Ģertrūde Kudiņa, izveidodama trīs akmeņu kompozīciju, trāpīgi uzsvērusi gan 1905. gada revolūcijā, gan karos un izvešanās piedzīvotās sāpes, ciešanas, kuras nav gājuša secen arī kalupiešiem.

Pilskalne, Pilskalnes pagasts, Augšdaugavas nov.
Tel. +371 65462580. Mob. tel. +371 26555275
Bijušās Šlosbergas pils dārzā aplūkojams piemineklis grāfienes sunītei, uz kura franču valodā rakstīts - "Mīļajai sunītei, vārdā Folija, 1892 - 1998"

Puderova, Audriņu pag., Rēzeknes nov.
Mob. tel. +371 26267642
Apmeklējumā var apskatīt lūgšanas namu, zvanu torni, mācītāja māju.
Jāievēro šādi noteikumi: sievietēm jābūt svārkos un galvā lakats (ja nav līdzi , tad var izmantot lūgšanas namā esošos), vīriešiem jābūt biksēs un krekls ar garajām piedurknēm.

Robežnieku pagasts, Robežnieki, Krāslavas nov.
Tel. +371 26373755, +371 29132731
Pirmā Pustiņas baznīca uzcelta 1737.gadā, tā bija koka ēka. 1817.gadā uzsāka celt jaunu baznīcu. Tā mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem, pamati - no tēstiem akmeņiem. Baznīcu pabeidza būvēt 1899.gadā, to konsekrēja Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas godam.
Iepriekš pieteikties!