Apraksts:
Sākotnēji dievkalpojumus noturēja Malnavas muižas kapelā. Baznīcas arhīvā bija metrikas no 1761.g. tāpat 1744.g. 22. XI akts, ar kuru karalis Augusts III apstiprina muižnieka Franča Šadurska dāvinājumu Malnavas baznīcai. Tā 1741. gadā par muižtura Franča Šadurska līdzekļiem tika uzcelta Malnavas katoļu baznīca (vecā koka būve). To iesvētīja Livonijas bīskapa oficiāls Poplavskis 1763. gadā. Vecās baznīcas lielajā altārī ir koka krucifikss un zem tā Jaunavas Marijas un svētā Jāņa figūras. Virs krusta senu laiku Jēzus Sirds glezna. Kreisajā pusē Rožukroņa Karalienes altāris un labajā pusē sv. Jāņa Kristītāja altāris. Abos altāros ir senās gleznas. Visi trīs altāri, baznīcas grīda un griesti ir no koka. Sienas kopā satur 4 saišķu sijas, uz divām vidējām sijām koka greznojumi. Baznīca no ārpuses apšūta dēļiem, iekšpusi 1968. gadā izkrāsoja daiļkrāsotājs K.Blaumanis. Baznīcā ir divas sakristejas ar visu nepieciešamo liturģisko inventāru, virs tām noliktavas. Zem baznīcas ir pagrabs, kas ir vairāku draudzes prāvestu un viņu ģimeņu atdusas vieta. Baznīcas priekšā virs jumta divi neaugsti torņi, kas veidoti pēc Venēcijas sv. Marka baznīcas parauga.
Jaunās Baznīcas pamati likti 1932.gadā ar priestera Boļeslava Grišāna gādību. Baznīcas projektu bija izstrādājis arhitekts Pāvils Pavlovs. Celtniecība turpināta priestera Ādama Vizuļa kalpošanas laikā, taču 1940.g. padomju okupācija apturēja vērienīgās baznīcas celtniecību. 1995. - 2003.g. priestera Jāzepa Aglonieša vadībā ar draudzes spēkiem un saziedotajiem līdzekļiem baznīca uzcelta sākotnēji iecerētajā veidolā. Baznīcas romānikas stilizācijā veidotais interjers tapis Rīgas Amatniecības vidusskolā kā Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņu diplomdarbs - dāvana Malnavas draudzei un Kārsavas pilsētai. Ērģeles, baznīcai uzdāvināja draudzes loceklis. 2003. gada 5. oktobrī baznīcu konsekrēja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.
