Berķeneles luterāņu kapos ceļotājos tukši nolūkojas kādreizējā Berķeneles (Birķeneles) evaņģēliski luteriskās baznīcas (1830) celtne. Baznīca tapusi par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem. Tās torņa smaili rotā dekoratīvs vējrādis, bet baznīca, kopš padomju vara draudzei to atsavināja, nedarbojas jau daudzus gadu desmitus. Baznīcas tuvumā atdusas J. Raiņa vācu valodas skolotājs Bazeners, kas par skolmeistaru strādāja Grīvas vācu ģimnāzijā. Pa labi no Bazenera kapavietas atdusas Birķineļu pusmuižas kādreizējais īpašnieks barons, Vidzemes landmaršals Hamilkārs fon Felkerzāms. Pie viņa kapa plāksnīte ar uzrakstu: „Cilvēka vērtību nenosaka tiesības, ko viņš manto, bet gan pienākumi, ko viņš uzņemas.”

Parkā atrodas vairākas Preiļu muižas kompleksam piederīgas būves – Preiļu pils, kapela, vārtsarga namiņš, staļļi, trīs vārti. Tās visas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Senatnē parkā atradās daudz vairāk saimniecisku ēku un to greznoja arī neskaitāmas skulptūras, ziedu torņi un tiltiņi, tējas namiņi un paviljoni ar izsmalcinātām mēbelēm. Preiļu pils – izcils Latgales 19.gs. historisma laika muižu arhitektūras paraugs.

Aulejā atradusies viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Tā celta 1530.gadā. Vecā baznīca tika stipri izpostīta, tāpēc 1626.gadā jezuīti uzcēja jaunu koka baznīcu, kura 1685.gadā nodega. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1709.gadā.

Dažādas dabas izziņas aktivitātes un nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem, iepazīstinot ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas daudzveidību – gan telpās, gan dabā.Izstādes ”Iepazīsti un sajūti Rāznas Nacionālo parku”apmeklējums patstāvīgi vai ar stāstījumu centra darbinieka pavadībā.Vides radošās darbnīcas, dabas izziņas spēles,vasaras sezonā basām kājām var izstaigāt Sajūtu taku, kas izveidota centra tuvumā.Dabas izglītības centrā tiks rīkotas - Mitrāju diena, Ūdens diena, Putnu dienas un citi bioloģiskajai daudzveidībai veltīti pasākumi, semināri un radošas darbnīcas.

1820. gadā celta mūra baznīca. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Rekovā atrodas divas baznīcas - vecā un jaunā. Vecais dievnams - baznīcas vajadzībām pielāgota kādreizējā klēts. Jaunā Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca iesvētīta 2009. gadā. Tās ēka jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bija uzsākta būvēt kā Dievnams. Laikiem mainoties ēkas izmantošanu pielāgoja ikdienas vajadzībām un tā, pagājuša gadsima 90. gados šajā vietā bija mehāniskās darbnīcas.

Muižas pils un parks, muižas klēts, kādreizējais augļu dārzs. Muižas pils celta 18.gs. beigās, divas reizes nodegusi, atjaunojot ievērojami pārbūvēta un piemērota skolas vajadzībām. Pils ēka ezera krastā piesaista gan iebraucēju, gan pašu balvēniešu uzmanību. Šobrīd muižas pilī atrodas Balvu Profesionālā un vispārējā vidusskola. Pils zāle 2.stāvā var lepoties ar vienu no labākajām akustikām Latvijā. Par tradīciju kļuvis Kamermūzikas festivāls, kurš ieskandina muižas pili augusta pēdējā nedēļas nogalē. Muižas klētī atrodas Balvu Novada muzejs. Lāča dārzs – kādreizējais muižas augļu dārzs, ko ieskauj lazdu aleja.Dārza vidū – dīķis ar saliņu. Šobrīd te izveidot savdabīgs akmeņu dārzs ar 23 kompozīcijām, ko veido 49 akmeņi. Šeit atrodas arī bērniem pašiem sava rotaļu pilsētiņa un minirampa. Iecienīta atpūtas vieta ir arī pilsētas parks, pastaigas kurā vairs nav tikai muižnieku privilēģija. Agrāk aiz tā atradušies muižas vārti, kurus rotājis uzraksts “Suņiem un zemniekiem ieeja aizliegta“. Šodien te atrodas brīvdabas estrāde, bez kuras pilsētas kultūras dzīve vasarā būtu grūti iedomājama. Balvu muižas parks ir iecienīta pilsētas iedzīvotāju un viesu pastaigu vieta. Vasaras sezonā parka estrādē norisinās daudzveidīgi kultūras pasākumi. 2018. gadā Balvu parkā atrodas arhitekta Didža Jaunzema veidotais vides objekts "Gaiss", kas ir pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis.

Augstkalnes Romas katoļu draudzes sv. Ģimenes baznīca ir ar ķieģeļiem apmūrēta trīsjomu koka celtne, 18,5 m gara un 8,5 m plata. 1946. gada pavasarī prāvests Jāni Strods uzsāka jaunas baznīcas būvi, 1944. gadā nodegušās baznīcas vietā.

Brigu katoļu baznīca uzcelta 1800. gadā Pasienes dominikāņu misiju darbos, koka baznīca, interjers pārsvarā no koka, vērtīga altārglezna, apkārt baznīcai dārzs un mūris.

Borovkas baznīcu 1811.gadā uzcēla Vaclovs un Kazimirs Plāteri. Borovka bija Krāslavas draudzes filiāle. Iepriekš pieteikties!

Atrodas netālu no Luknas ezera krasta. Ēka uzbūvēta un iesvētīta 1908.gadā. Baznīcas dārzā atrodas mācītāja J. Digiļeva (1869 - 1933) kaps.

Dievnams uzcelts 1895.-1896. gadā. Projekta autors arhitekts Vilhelms Neimanis. Baznīca ir neliela, vienjoma halles tipa celtne ar vientorņa fasādi. Ēkai ir stāvs divslīpju jumts. Ēka pašlaik iekonservēta un netiek izmantota.