Latvijas 20. gadsimta vēsture ir ierakstīta mūsu cilvēku likteņos. Broņislava Martuževa (1924–2012) ir laikmeta leģenda – nacionālpatriote, dzejniece un dziesminiece, kuras dzīvesstāsta un radošās biogrāfijas daudzinājums nes sevī jaudīgus impulsus Latvijas vēstures izpratnei un iedvesmu mūsu nākotnei.
Simboliski, ka valsts svētku mēnesī klajā nākusi “Broņislavas Martuževas Likteņgaitu klade” – izdevums, kurā apvienoti vēsturiskā konteksta apraksti, biogrāfiski stāsti, dienasgrāmatas fragmenti, dzeja rokrakstā un dziesminieces sacerētās melodijas nošu pierakstā.
Idejas autori ir biedrība “Muzikālais teātris-studija “Baltie lāči””, kas to pārvērtuši realitātē ar Latgales Kultūras programmas finansiālu atbalstu. Projekta redaktore ir Baiba Baltace-Saukāne: Izdevums veidots arī kā mācību procesā lietojams materiāls, kas caur vienu – Latvijai tik nozīmīgu personību – Broņislavu Martuževu – un viņas likteni ļauj labāk izprast 20. gadsimta notikumus Latvijā. Jau līdz Ziemassvētkiem grāmatas izdevumi nonāks bibliotēkās un Latgales izglītības iestādēs. Grāmatu papildina arī 5 video stāsti, kas pieejami interneta vietnē un sasniedzami ar grāmatā publicēto QR kodu https://baltielaci.wordpress.com/blog/.
“Broņislavas Martuževas Likteņgaitu klades” tapšanā piedalījies vēsturnieks Kaspars Strods, Broņislavas Martuževas fonda RAKSTĪTĀJA valdes priekšsēdētāja un dzejnieces testamentārā mantiniece Anna Egliena, mūziķis un pedagogs Aldis Kise.
Projekta idejas autors ir mūziķis Andris Baltacis, kuram bijis pagodinājums un likteņa dāvāta iespēja tikties ar Broņislavu Martuževu, no pirmavota uzklausīt viņas sacerētās melodijas un dziesmas, lai tās – jau jaunā skanējumā un aranžējumos – turpinātu savu ceļu mūsdienās. Tā 2019. gadā tapusi koncertprogramma “Pamet skumjas, pamet nievas” ar Broņislavas Martuževas dziesmām un dzeju. Izdevums “Broņislavas Martuževas Likteņgaitu klade” ir vēl viens pieskāriens dzejnieces plašajam un Latvijai tik nozīmīgajam kultūras un vēstules mantojumam.
Par Broņislavu Martuževu:
Lai arī lielu daļu dzīves pavadījusi Lubānā, Broņislava Martuževa sevi allaž uzsvērti uzskatījusi par piederīgu Latgalei. Dzimusi Domopoles pagasta Slavītu ciemā, tagadējā Balvu novada Lazdukalna pagastā. No 1941. līdz 1944. gadam studējusi Rēzeknes Skolotāju institūtā. Pēc Otrā pasaules kara iesaistījusies Latvijas nacionālo partizānu kustībā. 1951. gadā kopā ar ģimeni – māti, māsu un brāli – apcietināta, notiesāta un izsūtīta uz Sibīriju. 1956. gadā atgriezusies Latvijā, piedzīvojot gan izstumšanu no sabiedrības, gan arī Trešās atmodas nacionālo jūtu uzplaukumu tautā un neatkarības atjaunošanu. 1994. gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni. Izdoti 10 dzejoļu krājumi, divas izlases, divi kopotu dzeju krājumi.
Viss izjustais un izsāpētais, garam tuvais un dārgais – tautas likteņgaitas, dabas un dvēseles ainavas – atspoguļojas Broņislavas Martuževas dzejā, viņas sacerētajās melodijās, dienasgrāmatās un stāstos.
Foto paraksts: Latgales ainava 20. gs. 30. gadi.
Fotogrāfija no nodibinājuma “Broņislavas Martuževas fonda RAKSTĪTĀJA” arhīva.
