Tūrisma objekti

1,5 m augstais un 6 m garais un platais Medņu laukakmens atrodas lauka vidū 1,5 km aiz Medņiem dodoties pa Balvu – Rēzeknes šoseju, apm. 100m uz Z no Ruduku autobusa pieturas.

Akmeņu takā apskatāmi 4 ievērojami laukakmeņi. Stendi takas malā stāsta par apkārtnē esošo ekosistēmu - bebraines, pļavas un meža strauta iemītniekiem. Vienā no takas atzariem simtgadīga liepa. Āžmuguras akmens ir pelēkbrūngana trijstūra akmens prizma, kura atgādina āža muguru, netālu no Āžmuguras akmeņa, neliela purviņa malā guļ Platais akmens. Tas pretēji savam kaimiņam ir plakans. Ap abiem akmeņiem vijas nostāsti. Viens vēstī, ka Āžmugura ir Platā akmens daļa, un arī Platā akmens iedobumā sakrājies lietus ūdens spējot ārstēt kārpas. Jaunstašuļu Velna pēdas akmens atrodas Jaunstašuļu ciemā krūmiem noaugušā vietā. Akmens augstums no zemes 0,75 m , apkārtmērs pie zemes 5,85 m. Tā virsmā cilvēka pēda, kuras garums 0,3 m, platums 0,09m, dziļums 0,02. Bijusi vēl otra pēda, tā, acīmredzot, nodrupusi. Akmens ziemeļu sānā it kā iecirsti trīs pakāpieni. Netālu no Velna pēdas akmeņa skatāms Zirga pēdas akmens ar iedobumu, kas atgādina zirga pēdas nospiedumu. Kam domāta: kājāmgājējiem, nūjotājiem. Nav piemērota velosipēdistiem, personām ar kustību traucējumiem un apmeklētājiem ar bērnu ratiņiem. GPS: 56.291913 ; 27.386148

Labiekārtota atpūtas vieta ar soliem un ugunskura vietām. Makšķerēšanas iespējas Balvu ezerā un Bolupē.

Akmens garums - 2,8 m, augstums - 0,7 m, tam sānos iekalts grāfu Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis "1729". Šajā gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Plāters un Krāslava ieguva miesta tiesības. Akmens ir kalpojis arī par ciemata robežakmeni. Pēc nostāstiem 1729. g. Krāslavā ieradies uz medībām Polijas karalis Augusts Stiprais, kurš esot sēdējis uz šī akmens, tādēļ akmens ieguvis Augusta vārdu.

Vieta, kur izzināt un pētīt dabu un dabas procesus, aizdomāties par antropogēnās slodzes ietekmi uz dabu. Bērniem un pieaugušajiem citādās stundas un radošās darbnīcas.

Dabas parkā „Dvietes paliene" izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji", kurā var iegūt informāciju par Dvietes senlejas dabas un kultūrvēsturiskajām bagātībām, par dabas parka apsaimniekošanu, var saņemt ekskursijas vadītāja pakalpojumus, izstrādāt ceļojuma maršrutus, centrā tiek rīkoti izglītojoši semināri. Informācijas centrā darbojas Vides klase, kur dabas mīļotāji tiek aicināti pētīt un iepazīt Dvietes palienes dabu un vēsturi.

JuRita Mini Zoo ir lieliska atpūtas vieta ģimenēm, kur iespējams iepazīties ar dažādiem dzīvniekiem. Piedāvājumā apskate un kontakts ar dzīvniekiem, barošana ar zoodārzā iegādāto barību. Šeit sastopami alpakas, lamas, ķenguri, kamielis, dambrieži, punduraitas, pundurkazas, poniji, ēzeļi, zirgi, truši un citi dzīvnieki.

Dzīves vide, kā apsaimniekot dārzu zaļi. Vides dizainera pakalpojumi.

Pludmale atrodas Preiļu parka teritorijā, kurš ir lielākais ainavu parks Latvijā (pilsētvidē).

Trase izveidota Preiļu ainavu parka teritorijā (lielākais ainavu parks Latvijā, pilsētvidē - 42ha).

Priežu mežā, kas piegulst Slutišķu kraujai, ir atrastas daudzas retas un aizsargājamas augu sugas: piramidālais cekuliņš (Ajuga piramidalis L.), meža silpurene (Pulsatilla patens (L.) Mill.); pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis (L.) Mill.); parastā saldsaknīte (Polypodium vulgare L.), čemuru palēks (Chimaphila umbellata (L.) W.P.C.Barton), laimes palēcīte (Orthilia secunda (L.) House syn. Pyrola secunda L.; Ramischia secunda (L.) Garcke). No kraujas paveras izcili skaisti, tuvi un tāli Daugavas ielejas skati uz Daugavsargu loku.

Izveidotajā ūdens un purva augu dabas takā var iepazīties ar purva vidi un augiem.

Uzkāpjot skatu tornī, no putna lidojuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Pa labi paveras skats, kas attēlots uz 10 latu naudas zīmes. Ņemiet „desmitnieku” un brauciet salīdzināt!

Projekta „Loba doba Zīmeļlatgolā jeb atklāj dabas pētnieku sevī” ietvaros tika izveidotas 5 dabas stihiju instalācijas piecos Ziemeļlatgales novados – Balvu, Viļakas, Kārsavas, Rugāju un Baltinavas. Šie objekti aicina apzināties, ka cilvēks nav vienīgais dabas iemītnieks, ka apkārt ir vēl tik daudz kā saudzējama un kopjama. Baltinavas novadā izveidots vides instalācijas objekts „Zeme”. Objekta idejas autors Visvaldis Asaris atklāšanas pasākumā uzsvēra, ka valoda ir mūsu identitāte, viena no formām, bet zeme, visticamāk, ir otra visspēcīgākā. Zeme ir arī mūsu Dievzemīte. Baltinavieši ir čakli lauksaimnieki, apstrādāts ir teju katrs zemes stūrītis novadā, tāpēc instalācija lieliski ataino iedzīvotāju pamatnodarbošanos.