Tūrisma objekti

Ceļš no Daugavpils uz Demeni vijas blakus vairākiem gari izstieptiem ezeriem – Ustuka, Demenes, Briģenes u.c. Šo ezeru krastu ainava apbūrusi ne vienu vien. Te laika gaitā izveidojušies arī vairāki muižu ansambļi. Viens no tiem ir Briģene. Tieši Briģenes muižas bijušā kompleksa atrašanās vietas tuvumā ir viens no skaistākajiem Daugavpils rajona valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem – klasicisma stilā pēc muižas īpašnieka Makša fon Engelharta rīkojuma celtais mauzolejs (kapliča) viņa mirušajai sievai Dorotejai fon Engelhartei (1862 - 1898). Diemžēl patlaban mauzolejs ir ļoti nolaistā stāvoklī.

Brigu katoļu baznīca uzcelta 1800. gadā Pasienes dominikāņu misiju darbos, koka baznīca, interjers pārsvarā no koka, vērtīga altārglezna, apkārt baznīcai dārzs un mūris.

Brodaižas pareizticīgo koka baznīca ir valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis, celts 1751. gadā, rotāts ar kokgriezumiem, tautā mīlēts un kopts.

Pirmo kapliču 17. gs. Cēla Pasienes dominikāņi, bet tagadējā mūra baznīca ar ļoti biezām akmens sienām celta 1813. g. Par Brodaižas muižkunga K. Kiborta līdzekļiem. Baznīca ir vienjoma celtne ar nelielu tornīti un diviem altāriem, atrodas valsts aizsardzībā.

Muižas apbūve Bruņu ezera krastā. Tajā iekļaujas un ir saglabājušies 19. gs. celtie staļļi, 2 laukakmeņu mūra saimniecības ēkas un pils. * Bijušie īpašnieki: baronu Līvenu dzimta. * Senais nosaukums: Brunnen Pils Ēka veidota pēc stingras klasicisma shēmas. Centrālais apjoms augstāks un masīvāka nekā malējie. Apdarē izmantoti neogotikai raksturīgi elementi - logailu arhivoltas, arkatūra. Iespējams, ka apdare veidota vēlāk nekā būvēta ēka.

Bukmuižas sv. Ludviga baznīca celta 1830. gadā prāvesta P. Brzozdovska laikā, kurš Bukmuižā nodzīvoja 40 gadus. Baznīca celta par muižkunga Ludviga Šabanska līdzekļiem. Baznīca ir baroka stilā bez torņiem, viennavas telpa, koka grīda un griesti. 24 m gara un 12 m plata ēka. Pieci altāri. Lielajā altārī Kristus krustā sistā glezna un sv. Ludviga glezna. Dievmātes nemitīgās palīdzības altārim ir pāvesta Leona XIII speciālas atlaidas no 1902.g. Baznīcā ir Šiluvas Dievmātes brīnumdarītājas gleznas kopija. Bukmuižas draudzes baznīca dibināta bīskapa N. Poplavska laikā 18.gs. sākumā. Baznīcu šeit cēluši Dagdas Hilzeni un draudze veidojās kā Dagdas jezuītu darbības lauks. Jezuītu priesteri šeit pastāvīgi uzturējās līdz 1817. gadam. Savukārt, 19.gs. sākumā starp Krievijas valdību un jezuītu misiju izcelās strīdi par baznīcu. Cara valdība gribēja nodot baznīcu pareizticīgajiem.

Baznīca ir ķieģeļu celtne, būvēta romāņu stilā. Apskatāma glezna "Madonna ar bērnu", krucifikss, ērģeles

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Var apskatīt mākslas darbus altārus, ērģeles, kanceli, skulptūras, grāfu Hilzenu dzimtas pieminekli u.c.

Atrodas netālu no Luknas ezera krasta. Ēka uzbūvēta un iesvētīta 1908.gadā. Baznīcas dārzā atrodas mācītāja J. Digiļeva (1869 - 1933) kaps.

Daugavpils, Rīgas iela no Daugavas ielas līdz Cietokšņa ielai, Cietokšņa iela līdz Sakņu ielai, Sakņu iela līdz Stacijas ielai, Stacijas iela līdz Lāčplēša ielai, Lāčplēša iela līdz Viestura ielai, Viestura iela līdz Raiņa ielai, Raiņa iela līdz Alejas ielai, Alejas iela līdz 18. novembra ielai, 18. novembra iela līdz Daugavas ielai, Daugavas iela līdz Raiņa ielai

Poļu nams ir vienīgais Latvijas poļu īpašums. 1930. gadā ēka tika nopirkta par poļu savāktajiem līdzekļiem, padomju laikā to nacionalizēja, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas poļi atguva savu īpašumu un 1997. gadā tajā ar lielu Daugavpils pašvaldības atbalstu tika izveidots Poļu kultūras centrs. Šobrīd Poļu namā strādā poļu biedrība "Promeņ" un Poļu kultūras centrs, darbojas pašdarbības kolektīvi: jauktais koris "Promeņ", folkloras kolektīvs "Kukuļečka", bērnu teātra pulciņš, vokāli instrumentālais ansamblis. 2005. gadā Daugavpils Poļu kultūras centrs tika apbalvots ar Bronzas statueti, ko piešķīra Poļu žurnālistu klubs.

Tagadējā Daugavpils sinagoga - Kadiša lūgšanu nams, celta 1850. gadā. Tā telpiski aizpilda kvartāla stūra apbūvi pilsētas centrā, bet tās fasādes ir vērstas pret Lāčplēša un Cietokšņa ielu. Celtnes iekārta atjaunota pēc Otrā pasaules kara. 2005. gadā veikta celtnes renovācija, tai līdzekļus piešķīra arī mākslinieka Marka Rotko bērni, kas dzīvo ASV un uztur saikni ar tēva dzimto pilsētu. Sinagogas atklāšanā pēc renovācijas piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Vienīgā tūristiem atvērtā munīcijas ražošanas rūpnīca Baltijā, kurā atrodas Eiropā vecākais, joprojām strādājošais skrošu liešanas tornis. Piedāvā vēsturisko svina liešanas iekārtu apskati, ar kurām kausēts svins iegūst ideālas lodes piliena formu, krītot no 40m augstuma. Medību munīcijas vēsturiskā ekspozīcija. Pēc ekskursijas interesentiem ir iespēja izmēģināt produkciju rūpnīcas šautuvē. Piezīme: ekskursijas ražošanas zonā nenotiek skrošu pasūtījumu izpildes laikā.

Dievnams uzcelts 1895.-1896. gadā. Projekta autors arhitekts Vilhelms Neimanis. Baznīca ir neliela, vienjoma halles tipa celtne ar vientorņa fasādi. Ēkai ir stāvs divslīpju jumts. Ēka pašlaik iekonservēta un netiek izmantota.

Pie pašas Baltkrievijas robežas atrodas Feldkopas kapi. Šeit 1874.g. par Kārļa Raviča līdzekļiem uzcēla koka baznīcu. Tā bija ar 18 x 12 m torni un 5 x 3 m vējtveri priekšā. Baznīcai 1 m augsti akmeņu pamati, kas redzami vēl pēc nodegšanas. Baznīca bija veltīta sv. Staņislava godam ar tādu pat gleznu lielajā altārī. Vienā sānu altārī Jēzus Sirds, bet otrajā – Dievmātes aizgādības glezna. Ugunsgrēkā šo gleznu izglāba un tā tika nodota Pāvilam Soboļevskam uzglabāšanai. Tagad glezna novietota Demenes baznīcas altāra kreisajā pusē.

Saglabājusies pils un kungu māja. Kungu māja ir sarkano ķieģeļu celtne ar neogotisku torni vienā malā. Kungu mājas priekšā ir pagalms ar nelielu sarkano ķieģeļu ēku vienā pusē. Bijusī īpašniece 20. gs. sākumā Viktorija Plātere- Zīberga. Bijusī Laucesas pamatskola.

Tagadējā baznīca celta 1859. gadā. Ar kokgriezumiem rotāts Sv. Gara altāris un svēto koka statuetes